كفارة المجلس

عن أبي هريرة رضي الله عنه قال: قال رسولُ الله ﷺ:
مَن جلسَ في مجلِسٍ فَكَثرَ فيهِ لغطُهُ (اي ما لا فائدة فيه)، فقالَ قبلَ أن يقومَ من مجلسِهِ ذلِكَ : سُبحانَكَ اللَّهمَّ وبحمدِكَ ، أشهدُ أن لا إلَهَ إلَّا أنتَ أستغفرُكَ وأتوبُ إليكَ ، إلَّا غُفِرَ لَهُ ما كانَ في مجلِسِهِ ذلِكَ

Kafārat al-Majlis
(Lūgšana sēdes beigās)

No Abū Hurairas (lai Allahs ir ar viņu apmierināts) ir pārstāstīts, Muhammad "Lai Allāhs svētī un sveicina viņu"
teica:

*"Ja kāds sēž sapulcē un tajā ir daudz trokšņa (t.i., bezjēdzīgas runas), un viņš pirms aiziešanas no šīs sapulces saka:
Subhānaka-llāhumma wa bi-hamdik, ash-hadu an lā ilāha illā ant, astaghfiruka wa atūbu ilayk
(Slava Tev, ak Allah, un ar Tavu slavu. Es apliecinu, ka nav cita dieva kā vien Tu. Es lūdzu Tev piedošanu un atgriežos pie Tevis no grēkiem),

tad viņam tiks piedots viss, kas tika runāts šajā sapulcē.