photo_2025-01-24_11-40-49

Prezentacija propisa zekata

لوحة الزكاة

Prezentacija propisa zekata.
Pripremio je šejh dr. Hejsem Serhan.
Naveo je i pojasnio najvažnije propise vezane za zekat, obavezni i pohvalni-dobrovoljni. Definiciju zekata, vrste imetka na koji je obavezan zekat, koje su kategorije onih koji imaju pravo na zekat, uz navođenje najvažnijih fikhski propisa vezanih za zekat i sve to prezentovano na jednoj stranici.

photo_2025-01-24_07-10-08

La Zakat

الزكاة

Image sur la zakat, réalisé par le cheykh le docteur Haytham Sarhan, dans laquelle il a évoqué les principales questions de la zakat obligatoire et recommandée, ainsi que la définition de la zakat et les biens pour lesquels la zakat est obligatoire, et qui sont les catégories de personnes auquels on la reverse, en évoquant les règles juridiques les plus importantes concernant la zakat dans une seule image.

لوحة الزكاة

La Zakat

 

En langue arabe :

 

La Zakat se divise en deux catégories :

 

  1. Zakat surérogatoire (nafila) :

 

C’est toute somme d’argent que l’homme donne par pure adoration sans obligation.

 

  1. Zakat obligatoire (fard) :

 

Elle se divise en deux types :

 

  1. a) Zakat du corps (Zakat al-Badan) :

 

Il s’agit de la Zakat al-Fitr, obligatoire pour tout musulman, qu’il soit grand ou petit, homme ou femme, esclave ou libre.

 

  1. b) Zakat sur les biens (Zakat al-Mal) :

 

Définition légale : C’est une adoration consistant à donner une part obligatoire et prescrite par la loi islamique sur certains biens spécifiques, en faveur de certaines catégories de personnes ou d’organismes définis.

Elle constitue le troisième pilier de l’islam et se divise en quatre types :

  1. Les deux métaux précieux (al-Naqdayn) :
  • L’or et l’argent, ainsi que ce qui en tient lieu, comme les devises et autres.
  • Le nissab (seuil minimum) de l’or est de 20 mithqals (soit 85 grammes).
  • Le nissab de l’argent est de 200 dirhams (soit 595 grammes).

 

  1. Les animaux de pâturage (as-Sā’ima) :

Ce sont les animaux qui se nourrissent exclusivement ou principalement de ce qui est licite à pâturer durant la majorité ou la totalité de l’année. Il s’agit des bêtes d’élevage comme les chameaux, les bovins et les ovins.

 

  1. Ce qui provient de la terre :

Cela inclut les céréales et les fruits.

 

  1. Les biens commerciaux (ʿUrūḍ at-Tijāra) :

Ce sont tous les biens destinés à la vente et à l’achat.

 

Les ayants droit de la Zakat :

  1. Les pauvres (al-Fuqarā’) :

Ce sont les personnes dans le besoin, qui ne possèdent rien ou qui ont moins de la moitié de ce qui leur est nécessaire.

  1. Les indigents (al-Masākīn) :

Ce sont ceux qui possèdent plus de la moitié de leurs besoins ou la majeure partie, mais pas la totalité. Par exemple, si les besoins annuels d’une personne sont estimés à 12 000, le pauvre est celui qui ne possède rien ou jusqu’à 6 000, tandis que l’indigent est celui qui possède entre 6 000 et moins de 12 000. Les deux reçoivent de quoi subvenir à leurs besoins pour une année, car la Zakat est annuelle.

  1. Les agents de la Zakat (ʿĀmilūn ʿala az-Zakat) :

Ce sont ceux qui collectent, préservent et distribuent la Zakat. Ils sont nommés par l’autorité compétente. Ils peuvent recevoir une part de la Zakat même s’ils sont riches.

  1. Les cœurs à rapprocher (al-Mu’allafa Qulūbuhum) :

Ce sont les personnes dont on espère la conversion à l’islam, dont on souhaite prévenir le mal, ou renforcer la foi.

  1. Pour libérer les captifs (Fī ar-Riqāb) :

Cela inclut :

  • a) L’esclave musulman ayant un contrat d’affranchissement (mukātab).
  • b) L’émancipation des esclaves musulmans.
  • c) La libération des prisonniers musulmans.
  1. Les endettés (al-Ghārimūn) :
  • a) Ceux qui contractent des dettes pour réconcilier les gens.
  • b) Ceux qui contractent des dettes personnelles.
  1. Dans le sentier d’Allah (Fī Sabīlillah) :

Cela inclut les combattants pour la cause d’Allah et ce dont ils ont besoin, comme des armes et d’autres équipements.

  1. Le voyageur en difficulté (Ibn as-Sabīl) :

Il s’agit du voyageur qui a épuisé ses provisions en chemin. Il reçoit ce qui lui permet de retourner chez lui.

photo_2025-01-23_12-41-18

Le jeûne en islam

Image sur le jeûne, réalisée par le cheykh le docteur Haytham Sarhaan, dans laquelle il a évoqué les principales questions concernant le jeûne obligatoire et recommandé, la définition du jeûne, et quand le jeûne est détestable, et quand est il interdit, en évoquant les règles juridiques les plus importantes en relation avec le jeûne dans une seule image.
لوحة الصيام فرنسي

الصيام

Le jeûne en islam se divise en deux catégories :

 

  1. Obligatoire : Cela inclut le jeûne du mois de Ramadan, les jeûnes expiatoires (kafârat) et ceux liés à des vœux (nadhr).
  2. Surérogatoire : Tout jeûne en dehors de ces obligations.

 

Définition du jeûne :

 

Le jeûne est un acte d’adoration envers Allah Tout-Puissant, consistant à s’abstenir de manger, de boire et de tout ce qui annule le jeûne, depuis l’aube véritable jusqu’au coucher du soleil.

 

Le jeûne en islam repose sur deux piliers fondamentaux :

  1. L’intention (niyya) :
  • Jeûne obligatoire : Il est impératif de formuler l’intention la nuit précédente, c’est-à-dire avant l’aube. Il suffit d’avoir l’intention dans le cœur dès le début du mois de Ramadan, sans nécessité de la renouveler chaque nuit. L’intention réside dans le cœur, et la prononcer verbalement est considérée comme une innovation (bid’a).
  • Jeûne surérogatoire : L’intention peut être formulée à n’importe quel moment de la journée, tant qu’aucun acte annulant le jeûne n’a été commis. Toutefois, la récompense est comptabilisée à partir du moment où l’intention est établie.
  1. L’abstinence des éléments annulant le jeûne :

Les actes qui invalident le jeûne sont :

  • Consommation intentionnelle de nourriture ou de boisson : Manger ou boire délibérément annule le jeûne. Cependant, si c’est fait par oubli, le jeûne reste valide.
  • Rapports sexuels : Avoir des relations sexuelles pendant la journée de Ramadan, alors que le jeûne est obligatoire, nécessite une expiation sévère (kafâra).
  • Éjaculation volontaire : Provoquer délibérément l’éjaculation annule le jeûne.
  • Substances assimilées à la nourriture et à la boisson : Par exemple, les injections nutritives qui remplacent la nourriture.
  • Saignée (hijâma) : Pratiquer la saignée peut invalider le jeûne selon certaines écoles juridiques.
  • Vomissement provoqué : Se faire vomir intentionnellement annule le jeûne.
  • Menstruations et lochies : La survenue des règles ou des saignements post-partum met fin au jeûne.

 

Quelques choses permises au jeûneur :

  • Goûter la nourriture par nécessité.
  • Avaler la salive.
  • Se laver (prendre un bain).
  • Utiliser le siwak (bâton d’arak pour l’hygiène buccale).
  • Se parfumer.
  • Se rafraîchir (pour atténuer la chaleur).

 

Conditions de l’obligation du jeûne :

  1. L’islam : Être musulman.
  2. La raison : Être sain d’esprit.
  3. La puberté : Le jeûne n’est pas obligatoire pour celui qui n’a pas atteint la puberté, mais il est encouragé à jeûner, et son tuteur doit lui en donner l’ordre.
  4. La résidence : Le jeûne n’est pas obligatoire pour le voyageur. Cependant, il est préférable qu’il jeûne s’il n’en éprouve pas de difficulté, en suivant l’exemple du Prophète ﷺ, car cela permet de s’acquitter plus rapidement de l’obligation, facilite la tâche pour le responsable, et permet de profiter des mérites du mois béni.
  5. La santé : Être en bonne santé.
  6. Être exempt de menstruations et de lochies : Le jeûne n’est pas obligatoire pour les femmes en période de menstrues ou de lochies.

 

Les actes déconseillés pendant le jeûne :

  1. Exagérer dans le rinçage de la bouche et du nez (pendant les ablutions).
  2. Goûter la nourriture sans nécessité.

 

Les actes interdits pour le jeûneur :

  1. Avaler les mucosités épaisses (nukhāma), bien que cela n’annule pas le jeûne.
  2. Échanger un baiser si cela risque d’entraîner une rupture du jeûne.
  3. Dire de faux témoignages (cela inclut tout acte illicite).
  4. Agir avec ignorance ou impolitesse (se comporter de manière irréfléchie).
  5. Pratiquer le wiṣāl (enchaîner deux jours sans rompre le jeûne).

 

photo_2025-01-23_10-38-22

Noderīgie līdzekļi laimīgai dzīvei Autors: Abdurrahmans ibn Nasirs al-Sa’dī (1307–1376 AH) Autors bija viens no sava laikmeta izcilākajiem islāma zinātniekiem un dziļi cienīts kā akadēmisko pētījumu veicējs.

Noderīgie līdzekļi laimīgai dzīvei

Autors: Abdurrahmans ibn Nasirs al-Sa’dī (1307–1376 AH)
Autors bija viens no sava laikmeta izcilākajiem islāma zinātniekiem un dziļi cienīts kā akadēmisko pētījumu veicējs.

Rakstīšanas iemesls:
Ceļojuma laikā uz Libānu (1373 AH) ārstniecības nolūkos, autors izlasīja amerikāņu autora Dale Carnegie grāmatu “Atmet rūpes un sāc dzīvot”. Šī grāmata viņu dziļi iedvesmoja, un, balstoties uz to, viņš radīja šīs mācības.

Galvenie principi un padomi:

1. Ticība Dievam un labu darbu veikšana:
Ticība un laba uzvedība ved pie pacietības, apmierinātības un mierīgas sirds. Cilvēks apzinās, ka viss, kas viņam ir dots, nāk no Dieva, un tas palīdz vieglāk pieņemt dzīves izaicinājumus.

2. Labvēlība pret citiem ar vārdiem un darbiem:
Labestība pret citiem, vai tas būtu ar labiem vārdiem vai palīdzību, rada savstarpēju labumu, novērš konfliktus un ienes harmoniju.

3. Nodarbošanās ar derīgām lietām:
Vai tas būtu darbs vai izglītošanās, nodarbošanās ar lietderīgu darbību novērš uzmanību no negatīvām domām un raizēm.

4. Dzīvo šodienai:
Nav jēgas raudāt par pagātni vai pārāk raizēties par nākotni. Pravietis Muhameds (mieram viņam) mācīja, ka jālūdz Dievam atbrīvoties no raizēm un skumjām.

5. Atcerēšanās par Dievu:
Dieva pieminēšana, vai tas būtu caur lūgšanām vai pateicību, nomierina prātu un sniedz mierinājumu sirdij.

6. Dieva svētību skaitīšana:
Kad cilvēks apzinās savas dzīves redzamās un neredzamās svētības, tas veicina pateicību un ļauj aizmirst par sāpēm.

7. Salīdzināšana ar tiem, kuriem ir mazāk:
Skatoties uz tiem, kuri ir sliktākā situācijā, mēs novērtējam to, kas mums ir, un tas palīdz mazināt neapmierinātību.

8. Pagātnes aizmirstība:
Pagātnes notikumi nav atgriežami, un pārāk liela pieķeršanās tiem ir gan neproduktīva, gan kaitīga.

9. Dieva lūgšana:
Lūgšanu spēks palīdz sakārtot dzīvi, uzturēt ticību un vadīt cilvēku pareizajā virzienā.

10. Sagatavošanās sliktākajam scenārijam:
Saskaroties ar problēmām, ir noderīgi pārdomāt vissliktākās iespējamās sekas. Šī metode palīdz saglabāt mieru un vieglāk pielāgoties situācijām.

11. Izvairīšanās no iztēles un ilūzijām:
Pārmērīga fantazēšana un baidīšanās no iespējamām neveiksmēm bieži rada nevajadzīgu trauksmi un stresu.

12. Paļāvība uz Dievu:
“Kas paļaujas uz Dievu, tam Viņš ir pietiekams.” Šī ticība palīdz pārvarēt bailes un grūtības.

13. Citu kļūdu pieņemšana:
Katram cilvēkam ir savi trūkumi. Koncentrējoties uz viņu pozitīvajām pusēm, mēs spējam būt iecietīgāki un mierīgāki.

14. Nenodarbošanās ar sīkumiem:
Ir jāfokusējas uz būtiskām lietām dzīvē, nevis jāiznieko laiks mazsvarīgām problēmām.

15. Dzīve ir īsa:
Dzīve pati par sevi ir īsa, un mums nav nepieciešams to saīsināt vēl vairāk, pieļaujot rūpes un stresu.

16. Daudzas raizes ir nepamatotas:
Lielākā daļa lietu, par kurām mēs raizējamies, patiesībā nekad nenotiek. Ir svarīgi izvairīties no nevajadzīga stresa.

17. Nepievērst uzmanību citu negatīvajai attieksmei:
Citu cilvēku slikta uzvedība parasti ir viņu pašu problēma, nevis mūsējā.

18. Dzīve ir atkarīga no mūsu domām:
Pozitīva domāšana rada pozitīvu dzīvi, savukārt negatīvas domas var sagraut mūsu laimi.

19. Negaidi pateicību no citiem:
Labie darbi jāveic ar sirdi, negaidot atlīdzību. Pat ja cilvēki nepateicas, Dievs to novērtē.

20. Nodarbojies ar lietām, kas tev noder:
Produktīvas darbības aizņem prātu un novērš uzmanību no kaitīgām domām.

21. Darbus veic uzreiz:
Vilcināšanās rada slodzi, jo nepabeigtie darbi sakrājas, radot haosu.

22. Prioritāšu noteikšana:
Sāc ar svarīgākajiem uzdevumiem un dari to, kas tev patīk. Konsultējies ar citiem, jo padomu prasīšana palīdz pieņemt labākus lēmumus.

photo_2025-04-29_17-01-53

วิธีการต่างๆที่สำคัญในอิสลาม ที่จะช่วยให้มุสลิมหลีกเลี่ยงให้ห่างไกลจากการผิดประเวณี ความเบี่ยงเบนทางเพศ และความชั่วช้าลามก

مِنْ أَهَمِّ الطُّرُقِ الَّتِي تُسَاعِدُ الْمُسْلِمَ عَلَى تَجَنُّبِ الزِّنَا وَالشُّذُوذِ الْجِنْسِيِّ وَالْفَوَاحِشِ فِِي الْإِسْلَامِ:
วิธีการต่างๆที่สำคัญในอิสลาม ที่จะช่วยให้มุสลิมหลีกเลี่ยงให้ห่างไกลจากการผิดประเวณี ความเบี่ยงเบนทางเพศ และความชั่วช้าลามก
اللغة التايلاندية
ภาษาไทย

ความยำเกรงต่ออัลลอฮ์
และการขอดุอาอ์อย่างมากมาย เช่นเดียวกับที่ยูซุฟ (อ.) ได้ขอดุอาอ์
( และหากพระองค์มิทรงให้อุบายของพวกนางพ้นไปจากข้าพระองค์แล้ว ข้าพระองค์อาจจะโน้มเอียงไปหาพวก )

ซูเราะห์ยูซุฟ อายะฮฺ ๓๓

การตระหนักถึงความหมายของการตอบแทนจากอัลลอฮ์ต่อบ่าวของพระองค์ เมื่อเขาละทิ้งความผิดเพื่ออัลลอฮ์
ท่านศาสดา กล่าวว่า:
แท้จริงเจ้าไม่ละทิ้งสิ่งใดเพื่ออัลลอฮ์ นอกจากอัลลอฮ์จะทรงแทนที่สิ่งนั้นด้วยสิ่งที่ดียิ่งกว่าสำหรับเจ้า
(
รายงานโดยอะห์หมัด)

 

การละเว้นจากการพูดในทุกเรื่องที่เกี่ยวข้องกับความใคร่ของอวัยวะเพศและปาก
รวมถึงการทำให้วงสนทนา สะอาดปราศจากคำพูดและการกระทำที่หยาบโลนหรือไร้ยางอาย

.

การเร่งรีบเข้าสู่การแต่งงานทันทีเมื่อมีความสามารถ
แต่หากยังไม่สามารถแต่งงานได้ ให้ถือศีลอด เพราะการถือศีลอดเป็นเกราะป้องกันสำหรับเขา
(
รายงานโดยอัลบุคอรีและมุสลิม)

.

การลดปริมาณการกินและการดื่ม
เนื่องจากการลดดังกล่าวช่วยลดความใคร่ทางเพศให้เบาบางลง

.

การลดสายตา (ไม่มองสิ่งที่ไม่เหมาะสม)
การหลีกเลี่ยงสถานที่ที่มีผู้หญิงอยู่มาก เช่น ตลาด
และ การไม่อยู่ลำพังกับผู้หญิงที่ไม่ใช่มะฮ์รอม

 

การสั่งให้ผู้หญิงสวมฮิญาบ
การไม่พูดด้วยน้ำเสียงอ่อนหวานกับพวกเธอ
การไม่อยู่ลำพังกับพวกเธอ
การไม่จับมือกับพวกเธอ
และ การไม่ปะปนกันระหว่างชายหญิง

.

(1) (2) (3) (4) (5) (6) (7)
วิธีการต่างๆที่สำคัญในอิสลาม ที่จะช่วยให้มุสลิมหลีกเลี่ยงให้ห่างไกลจากการผิดประเวณี

ความเบี่ยงเบนทางเพศ และความชั่วช้าลามก

(8) (9) (10) (11) (12) (13) (14)
การอ่านและพิจารณาซูเราะฮ์ยูซุฟและเรื่องราวของท่านยูซุฟ (อ.)
รวมถึง การใคร่ครวญในเรื่องราวอื่นๆ จากอัลกุรอานและสุนนะฮ์
และ การศึกษาเรื่องราวของบรรพชนผู้ทรงคุณธรรม
การคบหากับคนดีที่สั่งให้ทำความดีและห้ามทำความชั่ว
และการหลีกห่างจากมิตรสหายที่ไม่ดีที่ชักชวนให้กระทำสิ่งที่ผิด

 

การระลึกถึงหลักการที่ว่า “การกระทำที่เราทำกับผู้อื่น จะได้รับการตอบแทนเช่นเดียวกัน”
เพราะการผิดประเวณีเป็นหนี้ที่ต้องชำระในที่สุด
การทำให้จิตใจมีความสนใจต่อสิ่งที่มีประโยชน์
และการหลีกเลี่ยงการมีเวลาว่าง เพราะ การมีเวลาว่าง เป็นสิ่งที่อันตราย เนื่องจากในนั้นมีโอกาสให้หลงไปตามจิตใจที่ดึงดูดให้ทำสิ่งชั่วร้าย และเป็นช่องทางของชัยฏอน

 

การหลีกเลี่ยงวิธีการที่เพิ่มพูนความใคร่และนำไปสู่การเสื่อมทราม
รวมถึงอุปกรณ์อิเล็กทรอนิกส์และโปรแกรมที่อาจทำให้เกิดผลเสีย

 

การวางโทรศัพท์และคอมพิวเตอร์ในที่ที่ผู้อื่นสามารถเห็นได้ 

เพราะเมื่ออยู่ลำพังกับตัวเอง มนุษย์มักจะอ่อนแอและเสี่ยงต่อการกระทำที่ไม่ดีตามที่ได้กล่าวไปแล้ว

การรักษาสัญลักษณ์ของการห้ามปรามหรือปฏิเสธความชั่ว แม้ในขั้นตอนที่ต่ำที่สุด ซึ่งก็คือการปฏิเสธในใจ 

เพราะการทำเช่นนั้นจะช่วยฟื้นฟูจิตใจและกระตุ้นให้กระทำความดี

photo_2025-01-22_18-39-49

Norādes uz pravietību un Pravietības zīmes Svētais Korāns

دلائل النبوة
اللغة اللاتفية
latviešu valoda

Norādes uz pravietību un Pravietības zīmes
Svētais Korāns

Jahja ibn Aksam stāstīja: “Kad Al-Mamūns bija emīrs, viņam bija diskusiju padome. Tajā dienā kopā ar cilvēkiem ienāca ebrejs, kurš bija labi ģērbies, izskatīgs un ar patīkamu aromātu.

Viņš runāja un labi izteicās.

Kad padome beidzās, Al-Mamūns viņu uzaicināja un jautāja:
— Vai tu esi izraēlietis ( ebrejs)?
— Jā, — viņš atbildēja.
Tad Al-Mamūns sacīja:
— Pieņem islāmu, un es tev došu labumu un godu, — viņš solīja labumu, ja viņš pieņemtu islāmu.

Ebrejs atbildēja:
— Nē, es palikšu pie savas reliģijas un senču ticības.

Pēc gada tas pats ebrejs ieradās kā musulmanis. Viņš runāja par islāma jurisprudenci un hadīsiem, izteikdamies ļoti labi. Kad padome beidzās, Al-Mamūns viņu uzaicināja un jautāja:
— Vai tu neesi tas pats cilvēks, kurš bija šeit pagājušajā gadā?
— Jā, es esmu, — viņš atbildēja.
— Kas lika tev pieņemt islāmu?

Ebrejs teica:
— Klausies un saki: “Allāhu Akbar!” Kad es aizgāju no tavām diskusijām, es nolēmu pārbaudīt šīs reliģijas. Tā kā es labi rakstu, es uzrakstīju trīs Toras kopijas, pievienoju un izmainīju tajās tekstu, un nogādāju tās sinagogā. Tās tika no manis nopirktas, neizpētot un nepārbaudot.

Tad es uzrakstīju trīs kopijas no Evaņģēlija, arī tajās pievienojot un mainot tekstu, un nogādāju tās baznīcā. Tās arī tika nopirktas, neizpētot un nepārbaudot.

Tad es uzrakstīju trīs Korāna kopijas, pievienoju un izmainīju tekstu, un nogādāju tās rakstnieku tirgū. Taču viņi teica: “Mēs tās nepieņemsim, kamēr neizlasīsim un nepārbaudīsim.” Viņi atklāja kļūdas, pievienojumus un izmaiņas, sadedzināja manus rakstus un gandrīz nogalināja mani.

Tad es sapratu, ka šī ir grāmata, kuru Allāhs pats ir pasargājis. Tā es kļuvu par musulmani.”

photo_2025-01-22_12-49-43

Tauhīda kategorijas

التوحيد اللغة لاتفيا
3. Tauhīda kategorijas
Izdzīt Allahu ar to, kas Viņam ir specifisks, caur Kungu, pielūgsmi un vārdiem un atribūtiem.
Tas ir trīs veidu:
Tawhīd al-Asma wa’s-Sifat
Izdzīt Allahu visos Viņa vārdos un atribūtos, kā Viņš aprakstījis Sevi Savā Grāmatā (Korānā) vai caur Viņa Vēstnesi
Tawhīd al-Ulūhiyyah (pielūgsme)
Izdzīt Allahu pielūgsmē – caur visas Viņa kalpošanas darbībām.
Tawhīd al-Rubūbiyyah (Kungs)
Izdzīt Allahu Viņa darbībās – radīšanā, īpašumā un suverenitātē.—
Trīs islāma līmeņi
1. Ihsan (pilnība)
Kalpot Allah tā, it kā Tu viņu redzētu, un, ja neredzi, zini, ka Viņš tevi redz.

2. Iman (ticība)
Mute izsaka, sirds tic, un locekļi veic darbus. Tas var pieaugt un samazināties.
Imana pīlāri (6):

Allah

Eņģeļi

Grāmatas

Vēstneši

Pēdējā diena

Lēmums – labais un sliktais

 

3. Islāms (paklausība Allaham)
“Paklausība Allaham ar Tauhīdu, sekot Viņa norādījumiem un distancēties no Širka un tā cilvēkiem.”
Islāma pīlāri (5):

Ticības apliecinājums

Salah (lūgšanas veikšana)