SaÄ«sinÄts dievbijÄ«go ceļvedis no vÄstneÅ”u un pravieÅ”u stÄstiem
Autors:
Haitham bin Muhammad Sarhan
Ievads:
Visa slava pieder Allaham, mÄs ViÅu slavÄjam, meklÄjam ViÅa palÄ«dzÄ«bu un piedoÅ”anu. MÄs lÅ«dzam Allahu pasargÄt mÅ«s no mÅ«su dvÄseļu ļaunuma un mÅ«su slikto darbu sekÄm. To, kuru Allahs vada, neviens nevar novirzÄ«t no taisnÄ ceļa, un to, kuru Allahs atstÄj bez vadÄ«bas, neviens nevar vadÄ«t. Es liecinu, ka nav cita dieva kÄ Allahs, un ka Muhammads ir ViÅa kalps un vÄstnesis.
Å is ir Ä«ss stÄstu apkopojums par pravieÅ”iem, kuri ir pieminÄti KorÄnÄ. MÄs ceram, ka Å”is darbs bÅ«s noderÄ«gs lasÄ«tÄjiem, rakstÄ«tÄjiem un visiem, kas piedalÄ«jÄs tÄ sagatavoÅ”anÄ. Lai Allahs to pieÅem kÄ tÄ«ru darbu ViÅa dÄļ un sniedz mums svÄtÄ«bu caur to.
Pirmie pravieÅ”i, kas pieminÄti KorÄnÄ:
1. Ädams ā pirmo cilvÄku tÄvs. PieminÄts KorÄnÄ 25 reizes.
2. Å Ä«ts ā Ädama dÄls.
3. IdrÄ«ss ā pieminÄts vairÄkas reizes.
4. NÅ«hs (Noass) ā cilvÄces otrais tÄvs. PieminÄts 43 reizes.
5. HÅ«ds ā sÅ«tÄ«ts pie cilts “Äd”. PieminÄts 4 reizes.
6. SÄlih ā sÅ«tÄ«ts pie cilts “ThamÅ«d”. PieminÄts 9 reizes.
7. IbrÄhÄ«ms (ÄbrahÄms) ā pravieÅ”u tÄvs. PieminÄts 69 reizes.
8. LÅ«ts ā sÅ«tÄ«ts pie SodomieÅ”iem. PieminÄts 27 reizes.
9. Å uāajbs ā MidjÄnas pravietis. PieminÄts 11 reizes.
10. IsmÄÄ«ls ā IbrÄhÄ«ma dÄls. PieminÄts 12 reizes.
11. IshÄks (ÄŖzÄks) ā IbrÄhÄ«ma dÄls. PieminÄts 17 reizes.
12. JÄkobs (IsraÄls) ā pravietis un IsraÄla dÄlu tÄvs. PieminÄts 16 reizes.
13. JÅ«sufs (JÄzeps) ā izcils pravietis ÄÄ£iptÄ. PieminÄts 27 reizes.
14. AijÅ«bs (ÄŖjabs) ā slavens ar savu pacietÄ«bu. PieminÄts 4 reizes.
Ädams ā cilvÄces pirmais pravietis
Ädams tika radÄ«ts no mÄla, un Allahs viÅÄ iepÅ«ta dzÄ«vÄ«bu. ViÅa sieva Hava tika radÄ«ta no viÅa ribas. ViÅiem piedzima bÄrni, un no viÅiem cÄlusies visa cilvÄce. Allahs pavÄlÄja eÅÄ£eļiem viÅam paklanÄ«ties, taÄu IblÄ«ss (SÄtans) atteicÄs un kļuva par nolÄdÄto.
Ädams un Hava dzÄ«voja ParadÄ«zÄ, bet viÅi tika kÄrdinÄti un izdarÄ«ja grÄku, tÄpÄc Allahs viÅus nosÅ«tÄ«ja uz Zemi. ViÅÅ” bija pirmais pravietis un saÅÄma vadÄ«bu no Allaha. ViÅÅ” nodzÄ«voja 1000 gadus.
IDRÄŖSS ā TREÅ AIS PRAVIETIS
VÄrds: IdrÄ«ss
Izcelsme: No Ädama pÄcnÄcÄjiem, tiek uzskatÄ«ts par Änohu (Hanochu)
ĪpaŔības: Pirmais, kurŔ rakstīja ar spalvu, gudrs, dievbijīgs un pacietīgs
PieminÄts KorÄnÄ: DivÄs vietÄs
IdrÄ«ss bija pazÄ«stams ar savu dziļo ticÄ«bu un gudrÄ«bu. ViÅÅ” mÄcÄ«ja cilvÄkiem ticÄ«bu un bija viens no pravieÅ”iem, kurus Allahs paaugstinÄja augstÄ stÄvoklÄ«. IslÄmÄ ir viedokļi, ka viÅÅ” tika pacelts debesÄ«s.
—
NÅŖHS (NOASS) ā PIRMAIS VÄSTNESIS
VÄrds: NÅ«hs
TitulÄjums: OtrÄs cilvÄces tÄvs
SÅ«tÄ«ts pie: CilvÄkiem, kas atkÄpÄs no monoteisma
PieminÄts KorÄnÄ: 43 reizes
NÅ«hs aicinÄja savu tautu pielÅ«gt vienÄ«gi AllÄhu, bet lielÄkÄ daļa viÅa aicinÄjumu noraidÄ«ja. ViÅÅ” bÅ«vÄja Ŕķirstu pÄc Allaha pavÄles, un, kad nÄca plÅ«di, tajÄ izglÄbÄs tikai ticÄ«gie. NÅ«ha stÄsts mÅ«s mÄca pacietÄ«bu un ticÄ«bu.
Zīmīgi fakti:
ViÅa sieva un dÄls neiekļÄvÄs ticÄ«go skaitÄ
ViÅÅ” sludinÄja 950 gadus
PÄc plÅ«diem cilvÄce cÄlusies no viÅa dÄliem ā SÄma, HÄma un JÄfeta
—
HÅŖDS ā PRAVIETIS PIE ÄD CILTÄŖM
VÄrds: HÅ«ds
TitulÄjums: SÅ«tÄ«ts pie Äd cilts
PieminÄts KorÄnÄ: 4 reizes
HÅ«ds aicinÄja savu tautu atgriezties pie ticÄ«bas vienam Dievam. ViÅi noraidÄ«ja viÅu un tika sodÄ«ti ar spÄcÄ«gu vÄtru, kas iznÄ«cinÄja visu cilti.
MÄcÄ«ba no viÅa stÄsta:
VÄrda spÄks ticÄ«bÄ
Dieva sods par neticību
—
SÄLIHS ā PRAVIETIS PIE THAMÅŖD CILTÄŖM
VÄrds: SÄlihs
TitulÄjums: SÅ«tÄ«ts pie ThamÅ«d cilts
PieminÄts KorÄnÄ: 9 reizes
ThamÅ«d cilts pieprasÄ«ja pierÄdÄ«jumus, un Allahs deva viÅiem brÄ«numu ā kamieli, kas nÄca no klints. ViÅi nogalinÄja Å”o kamieli, tÄdÄļ Allahs viÅus sodÄ«ja ar briesmÄ«gu troksni un zemestrÄ«ci.
MÄcÄ«ba no viÅa stÄsta:
Dieva dotie brÄ«numi ir svÄti
Neticība nes sodu
—
IBRÄHÄŖMS (ÄBRAHÄMS) ā PRAVIETU TÄVS
VÄrds: IbrÄhÄ«ms
TitulÄjums: PravieÅ”u tÄvs, Allahs viÅu nosauca par āDrauguā
PieminÄts KorÄnÄ: 69 reizes
IbrÄhÄ«ms bija liels ticÄ«bas pÄrbaudÄ«jumu piemÄrs. ViÅÅ” bija pirmais, kurÅ” atteicÄs no elku pielÅ«gÅ”anas un pat stÄjÄs pretÄ« savam tautas vadonim ā valdniekam Nimrod.