Pravieša Muhameda bērni bija septiņi: trīs zēni un četras meitenes.
Zēni bija Kasims, Abduļahs un Ibrahims – lai Dievs būtu apmierināts ar viņiem.
Meitenes bija Zeinaba, Rukija, Umm Kultūma un Fatima – lai Dievs būtu apmierināts ar viņām.
أولاد النبي محمد صلى الله عليه وسلم
العشرة المبشرين بالجنة
Desmit tiem, kas ir apsolīti ar paradīzi:
Abu Bakrs al-Siddīks
Umars bin al-Hattābs
Utmāns bin Affāns
Alī bin Abī Tālibs
Talha bin Ubaidullāhs
Saīds bin Zaid
Al-Zubairs bin al-‘Auuāms
Abu Ubaīda bin al-Jarrāhs
Abd al-Rahmāns bin ‘Aufs
Sa‘d bin Abī uaqāss
Lai Dievs ir apmierināts ar viņiem visiem.
الأذكار بعد الصلاة
اللغة اللاتفية
latviešu valoda
Ko mēs sakām pēc obligātajām lūgšanām?
Trīs reizes: Es lūdzu Dievam piedošanu (Astaghfirullah).
“Ak, Dievs, Tu esi miers, un no Tevis nāk miers. Svētīts Tu esi, Ak, dižuma un godības īpašniek!” (Allāhumma Anta as-Salām, wa minka as-Salām, tabārakta yā Dhā-l-Jalāli wa-l-Ikrām).
Slavinājumi:
Subhānallāh (Dievs ir brīvs no visa trūkuma) – 33 reizes.
Alhamdulillāh (Slava Dievam) – 33 reizes.
Allāhu Akbar (Dievs ir Visaugstākais) – 33 reizes.
Noslēgumā:
“Nav cita dievības kā tikai Dievs, Viņam nav līdzdalībnieku, Viņam pieder valdīšana un slava, un Viņš ir Visuvarens pār visu.” (Lā ilāha illa-llāh, u-ahdahu lā šarīka lah, lahu-l-mulku u-a lahu-l-hamdu wa hūua ‘alā kulli šaj’in q
Kadīr).
آداب الدعاء
اللغة لاتيفيا
Lūgšanas (duā) etiķete
Pravietis Muhameds (miers un svētība viņam) teica:
“Lūgšana ir pielūgsme.”
Tāpēc, kad mēs lūdzam Dievu, mums jāievēro noteikta etiķete:
Lūgšanai jābūt veltītai tikai Dievam. Pravietis teica: “Ja tu kaut ko lūdz, tad lūdz no Dieva.”
Labākās un visaptverošākās lūgšanas ir tās, ko teica pravietis Muhameds. Tāpēc centies tās iegaumēt, lai varētu lūgt jebkurā laikā.
أسباب تجلب الرزق
اللغة لاتيفيا
Iemesli, kas nes iztiku
Ja vēlies bagātīgu iztiku un lielu labklājību, ievēro šos principus:
Paļaujies uz Dievu.
Centies un strādā, izmantojot pieejamos līdzekļus.
Esi dievbijīgs un izvairies no aizliegtā.
Uzturi ciešas saites ar radiniekiem.
Dod labdarībā (ziedojumus).
Lūdz Dievu.
Pateicies Dievam par Viņa svētībām.
نقول بسم الله قبل :
– قراءة القرآن الكريم .
– الطعام والشراب .
– خلع الملابس .
– النوم .
– الوضوء و الاغتسال والتيمم.
– الذبح .
– دخول الخلاء.
– عند دخول المنزل والخروج منه.
– عند ركوب الدابة.Mēs sakām Bismillah pirms:
Korāna lasīšanas.
Ēšanas un dzeršanas.
Apģērba novilkšanas.
Gulētiešanas.
Abdestes, mazgāšanās un tīemmas veikšanas.
Dzīvnieka kaušanas.
Ieiešanas tualetē.
Ieešanas un iziešanas no mājas.
Kad kāpjam uz transportlīdzekļa.
امهات المؤمنين
Mātes ticīgajiem
Muhammada sievas bija vienpadsmit. Tās bija:
Hadidža bint Huvejlid.
Sauda bint Zama’a.
Aisha bint Abu Bakr as-Siddīq.
Hafsa bint Umar ibn al-Khattab.
Zeinaba bint Khuzayma.
Umm Salama bint Abu Umayya.
Juwayriya bint al-Harith.
Zeinaba bint Jahš.
Umm Habiba bint Abu Sufyan.
Maymūna bint al-Harith.
Safiya bint Huyayy ibn Akhtab.
Lai Dievs būtu apmierināts ar viņām visām.
اللغة لاتيفيا
Draugi, pateicība Dievam, Visuvarenajam, nozīmē Viņu pielūgt ar Viņam mīļākajiem darbiem, un viens no tiem ir lūgšana.
Dievs teica: “Sargājiet lūgšanas un vidējo lūgšanu un stāviet Dieva priekšā padevīgi.”
Bet vai jūs, draugi, zināt, kā pareizi lūgt?
Pirms lūgšanas mums ir jāsagatavojas vairākām lietām:
Jāveic mazgāšanās (abdest).
Jāvalkā tīrs apģērbs.
Jāatrodas tīrā vietā un jāpagiežas pret Kībli.
Pēc tam:
Es nodomāju lūgšanu sirdī, tad paceļu rokas līdz ausīm un saku: “Allāhu Akbar” (Dievs ir Vislielākais).
Novietoju labo roku virs kreisās uz krūtīm un lasu Al-Fātihu (Korāna pirmo sūru) un vēl kādu pantu no Korāna.
Tad noliecos līdz ceļiem, sakot: “Allāhu Akbar”, un lokoties saku “Subhāna Rabbīja al-ʿAzīm” (Slava manam diženajam Kungam) trīs reizes.
Piepaceļos, sakot: “Samiʿa Allāhu liman hamidah, Rabbanā wa laka al-hamd” (Dievs dzird tos, kas Viņu slavē, mūsu Kungs, Tev ir visa slava).
Tad es krītu ceļos, sakot: “Allāhu Akbar”, un saku, esot prostrācijā: “Subhāna Rabbīja al-ʿAʿlā” (Slava manam Visaugstākajam Kungam) trīs reizes.
Paceļos sēdus, sakot: “Rabbi ighfir lī, warhamnī, wa ʿāfinī, wa rzuqnī” (Mans Kungs, piedod man, apžēlojies par mani, dod man veselību un nodrošini mani).
Tad es vēlreiz eju prostrācijā, sakot: “Subhāna Rabbīja al-ʿAʿlā” trīs reizes.
Pēc tam es pieceļos otrajai lūgšanas rekai un atkārtoju visu, ko darīju pirmajā rekā. Tomēr pēc otrās prostrācijas es apsēžos un saku Tashahhud (liecību).
Pēc tam pagriežos pa labi un saku: “As-salāmu ʿalaykum wa rahmatullāh” (Miers un Dieva žēlastība lai ir pār jums), tad pagriežos pa kreisi un atkārtoju.
Ja lūgšana ir trīs rekātu, kā Maghrib (saulrieta lūgšana), tad pēc pirmā Tashahhud es ceļos trešajai rekai, lasu tikai Al-Fātihu, pēc tam veicu loku, prostrāciju un beidzu ar pilnu Tashahhud.
Ja lūgšana ir četru rekātu, kā Isha (nakts lūgšana), es pieceļos ceturtajai rekai, tad noslēdzu ar pilnu Tashahhud un sveicienu pa labi un pa kreisi.
Tādā veidā mēs veicam lūgšanu Dievam pareizi un pilnvērtīgi.
Šeiha Haithama Sarhana vietne
Dabiskās tīrības likumi (Sunan al-Fitrah)
Tie ir ieradumi, kas atbilst cilvēka dabiskajai tīrībai, kuru Dievs radījis cilvēkiem, un kurus Viņš ieteicis, lai cilvēki būtu vislabākajā un pilnīgākajā veidolā.
Pravietis Muhameds (sveiciens un svētība viņam) teica:
“Pieci ieradumi ir no fitras (dabiskās tīrības): apgraizīšana, kaunuma apmatojuma skūšana, nagu griešana, paduses matiņu izraušana un ūsu apcirpšana.”
Šie pieci ieradumi ir:
1. Kaunuma apmatojuma skūšana – To sauc par istihdād, jo tajā izmanto asu metāla priekšmetu, piemēram, skuvekli vai asmeni. To var noņemt arī citos veidos, piemēram, izmantojot depilācijas līdzekļus.
2. Apgraizīšana – Tā ir obligāta vīriešiem un ieteicams to veikt septītajā dienā pēc bērna piedzimšanas, jo tā ātrāk sadzīst un bērns aug tīrībā un pilnīgā stāvoklī.
3. Ūsu apcirpšana – Ieteicams tās stipri saīsināt, jo tas veicina tīrību, estētisku izskatu un atšķirību no neticīgajiem.
4. Nagu griešana – Tas palīdz saglabāt rokas tīras un novērš netīrumu uzkrāšanos zem nagiem.
5. Paduses matiņu izraušana – Ieteicams tos izplūkt, noskūt vai noņemt citādi, jo tas nodrošina tīrību un novērš nepatīkamas smakas.
Papildus šiem pieciem ieradumiem ir arī citi fitras principi:
Bārdas audzēšana.
Sī-uāk (zobu tīrīšana ar dabīgu koku zariņu).
Ūdens ieelpošana un mutes skalošana (lūgšanas attīrīšanās rituālā).
Roku locītavu mazgāšana, jo tur mēdz uzkrāties netīrumi.
Tīrīšanās pēc tualetes (istinjā).
Aīša (lai Dievs ar viņu ir apmierināts) teica:
“Dieva sūtnis (sveiciens un svētība viņam) teica: ‘Desmit lietas pieder pie fitras: ūsu apcirpšana, bārdas audzēšana, siwāk, ūdens ieelpošana, nagu griešana, roku locītavu mazgāšana, paduses matiņu izraušana, kaunuma apmatojuma skūšana, tīrīšanās pēc tualetes un mutes skalošana’.”
سنن الفطرة
الصيام (Latviešu valoda)
الصيام قسمان:
Gavēnim ir divi veidi:
١- واجب:
1- Obligātais (Fard):
Ramadāna gavēnis, kafāras gavēnis (par pārkāpumiem) un solījumu (nazar) gavēnis.
٢- نفل:
2- Brīvprātīgais (Nafl):
Visi pārējie gavēņi, kas nav obligāti.
تعريف الصيام:
Gavēņa definīcija:
Tā ir pielūgsme Allāham, atturoties no ēdiena, dzēriena un visām citām lietām, kas pārtrauc gavēni, no patiesās rītausmas (fajr) līdz saulrietam.
للصيام ركنان:
Gavēnim ir divi pamatprincipi:
١- النية:
1- Nodoms (Niyyah):
نية الفرض:
Obligātajiem gavēņiem nodoms ir jāveic naktī pirms fadjr lūgšanas. Ramadāna gavēnim pietiek ar vienu nodomu visam mēnesim. Nodoms tiek veikts sirdī, un tā izteikšana skaļi ir bid’ah (nevēlama inovācija reliģijā).
نية النفل:
Brīvprātīgā gavēņa nodomu var veikt jebkurā dienas laikā, ja vien persona nav jau pārtraukusi gavēni ar ēdienu, dzērienu vai citām lietām. Atlīdzība tiek skaitīta no nodoma veikšanas brīža.
٢- الإمساك عن المفطرات
2- Atturēšanās no lietām, kas pārtrauc gavēni:
مفسدات الصيام:
Lietas, kas pārtrauc gavēni:
١- الأكل أو الشرب عمداً، فمن نسي فصيامه صحيح
1- Apzināta ēšana vai dzeršana (ja persona aizmirst un ēd vai dzer, gavēnis netiek lauzts).
٢- الجماع، فإذا كان في نهار رمضان والصوم واجب عليه لزمته الكفارة المغلظة
2- Dzimumattiecības (ja tas notiek Ramadānā, ir jāveic kafāra – sods par pārkāpumu).
٣- إنزال المني
3- Apzināta sēklas noplūde.
٤- ما كان بمعنى الأكل والشرب، مثل الإبر المغذية
4- Barojošas injekcijas vai jebkas, kas darbojas kā ēdiens un dzēriens.
٥- إخراج الدم بالحجامة
5- Asins nolaišana ar hijāmu (terapeitisko asins nolaišanu).
٦- التقيؤ عمداً
6- Apzināta vemšana.
٧- خروج دم الحيض والنفاس
7- Menstruāciju vai pēcdzemdību asiņu parādīšanās.
شروط وجوب الصيام:
Nosacījumi, kas padara gavēni obligātu:
١- الإسلام
1- Būt musulmanim.
٢- العقل
2- Būt saprātīgam.
٣- البلوغ، أما غير البالغ فيرغب في الصيام، ويأمره وليه
3- Sasniegt pubertāti (bērni nav obligāti jātur gavēnī, bet viņus var tam pamazām pieradināt).
٤- الاستيطان فلا يجب الصيام على المسافر، والأولى أن يصوم مالم يشق عليه، لفعل النبي صلى الله عليه وسلم ولأنه أسرع في إبراء الذمة وأيسر على المكلف ولإدراك فضيلة الشهر
4- Nebūt ceļā (ceļotājiem gavēnis nav obligāts, bet, ja tas nav pārāk grūti, labāk ir gavēt).
٥- الصحة
5- Būt veselam.
٦- الخلو من الحيض والنفاس
6- Nebūt menstruācijām vai pēcdzemdību asiņošanai.
بعض ما يباح للصائم:
Lietas, kas gavēnim ir atļautas:
ذوق الطعام لحاجة
– Pagaršot ēdienu nepieciešamības gadījumā (ne norīt).
بلع الريق
– Norīt siekalas.
الاغتسال
– Mazgāties vai peldēties.
السواك
– Lietot misvāku (zobu tīrīšanas kociņu).
التطيب
– Lietot smaržas vai aromātiskos eļļas.
التبرد
– Atdzesēt sevi, piemēram, ar ūdeni.
مكروهات الصيام:
Nevēlamas darbības gavēņa laikā:
١- المبالغة في المضمضة والاستنشاق
1- Pārāk dziļa skalošana mutē vai degunā (jo var netīšām norīt ūdeni).
٢- ذوق الطعام لغير حاجة
2- Pagaršot ēdienu bez nepieciešamības.
يحرم على الصائم:
Aizliegtas lietas gavēņa laikā:
١- بلع النخامة ولا يفطر بها
1- Apzināti norīt flegmu (krēpas) – tas nav ieteicams, bet nepārtrauc gavēni.
٢- القبلة لمن لا يأمن فساد صومه
2- Skūpstīties, ja pastāv risks, ka tas novedīs pie gavēņa pārtraukšanas.
٣- قول الزور وهو فعل كل محرم
3- Melot vai darīt jebkuru aizliegtu darbību.
٤- الجهل ( وهو السفاهة)
4- Rīkoties muļķīgi vai rupji.
٥- الوصال ( أي ألا يفطر يومين متتاليين)
5- Turpināt gavēt vairāk nekā vienu dienu bez pārtraukuma (visāl) kas ir aizliegts
