Sifat Al-‘Umrah صفة العمرة #Umrah #Sunnah #Manasik #Islam #Ibadah sarhaan.com

صفة العمرة اللغة اللاتفية Nebeidzamas ilgas. Ilgas, kas nekad nebeidzas. Cilvēku sirdis ilgojas pēc Namiem (Kaabas). Un Zamzama ūdens remdē izkaltušo slāpes. Ar Visvarenā Dieva žēlastību Viņš ir padarījis nepārtrauktu saikni starp Saviem kalpiem un Savu Namu. Viena umra līdz nākamajai ir izpirkšana par to, kas ir starp viņiem. Un atlīdzība par taisnīgu hažu ir nekas cits kā Paradīze. Umra sastāv no ihrama, tauafa, saji un matu skūšanas vai saīsināšanas. Tās apraksts ir tāds, ka ihramā ieiet norādītajā mikāta vietā, novelkot drēbes un uzklājot smaržas. Vīrietis valkā izāran un ridāan, vēlams baltu. Sieviete valkā jebkuru atļauto apģērbu, ko viņa vēlas, ja vien tas nav rotāts ar rotājumiem, izņemot nikabu un cimdus. Viņa seju no vīriešiem aizsedz, uzliekot virs tā savu himaru. Ihramā jāieiet pēc obligātās lūgšanas, ja tās laiks ir pienācis. Pretējā gadījumā pēc uudu vai līdzīgas sunnas lūgšanas. Svētceļniekam jāizvairās no ihrama aizliegumiem, piemēram:

dzimumakti, smaržu uzklāšana, matu griešana, sauszemes dzīvnieku medības, laulības bildināšana un laulības līgumu slēgšana gan vīriešiem, gan sievietēm. Vīriešiem ir arī aizliegts apsegt galvu, valkāt kreklu, bikses, zeķes un līdzīgus priekšmetus. Sunna ir skaitīt Talbiju, sakot: “Labbajka Allahumma ‘Umrah. Labbajka Allahumma Labbajk. Labbajk la sharika laka Labbajk. Inna alhamda ua annimata laka ua almulk. La šarika lak.Talbijas skaitīšana turpinās, līdz sasniedz Meku. Tad Talbiju pārtrauc un sāk Tauaf. Sasniedzot Svēto mošeju, jāieiet ar labo kāju vispirms, sakot: “Bismillah, ua as-salatu ua assalamu ala rasulillah. Allahumma iǧfir li zunubi uaftah li abuabu rahmatik.” Tauaf rituālās tīrības stāvoklī sāk ar Melno akmeni. Ja iespējams, to pieskaras un noskūpsta; pretējā gadījumā norāda uz to, sakot: “Bismillah, Allahu Akbar.” Pēc tam, turot Kaabu pa kreisi, septiņas reizes apiet apkārt, sākot un beidzot ar Melno akmeni. Vīrietim ieteicams atsedzot labo plecu visā Tauafa garumā, novietojot virsdrēbes vidusdaļu zem labā pleca un galus virs kreisā pleca. Pirmo trīs apļu laikā viņam jāveic Raml (ātra iešana), ātri ejot ar īsiem soļiem. Katru reizi, kad viņš sasniedz Melno akmeni, viņam jāsaka Takbir. Kad viņš atrodas starp Jemenas stūri un Melno akmeni, viņš saka: “Mūsu Kungs, dāvā mums labu šajā pasaulē un labu aizsaulē un pasargā mūs no Uguns soda.” Pēc tam atlikušajā apļa laikā viņš lūdz Dievu ar jebkādu piemiņu, lūgšanu vai Korāna deklamēšanu, ko vien vēlas, nenorādot konkrētu laiku katram aplim. Pēc apļa pabeigšanas viņš apsedz plecus. Tad viņš, ja iespējams, noskaita divus rakus aiz Ābrahāma stacijas; pretējā gadījumā viņš var lūgt jebkur mošejā. Pirmajā rakā viņš skaita Suru Al-Kafirun, bet otrajā – Suru Al-Ihlas. Tad viņš turpina veikt Sa’i starp Safu un Marvu. Kad viņš tuvojas Safai, viņš saka: “Patiesi, Safa un Marva ir starp Allāha simboliem. Sāciet ar to, ar ko Allāhs sāka.” Tas ir tikai Sa’i sākumā. Tad viņš uzkāpj Safā, pagriežas pret Kiblu un paceļ rokas, slavējot un slavējot Allāhu. Tad viņš saka: “Nav cita dieva kā vien Allāhs, viens pats, bez partnera. Viņam pieder vara un slava, un Viņš ir pār visu spējīgs. Nav cita dieva kā vien Allāhs, viens pats. Viņš izpildīja Savu solījumu, deva uzvaru Savam kalpam un viens pats sakāva konfederātus.” Viņš to atkārto trīs reizes, starp katru atkārtojumu lūdzot, kā vien vēlas. Pēc trešās reizes viņš vairs nelūdz. Tad viņš nolaižas pie Marvas. Kad viņš sasniedz divus zaļos marķierus, vīrietis enerģiski skrien starp tiem.

Kad viņš tiem garām paiet, viņš iet kā parasti. Kad viņš sasniedz Marvu, viņš uzkāpj pa to, pagriežas pret Kiblām un dara tāpat kā Safā. Tad viņš nokāpj no Marvas, skrien atpakaļ uz Safu un dara tāpat kā starp Safa un Marua. Kad viņš ir veicis septiņus apļus — vienu no Safas uz Maruu un otru no Maruas uz Safu —, viņš noskuj galvu vai apgriež matus. Skušana ir vēlamāka. Sieviete apgriež pirksta gala garumu no katra matu gala. Kad viņš to ir izdarījis, viņa Umra ir pabeigta, un viņš tiek atbrīvots no ihrama stāvokļa.